Naktssvece ir sens Eiropas dārza zieds, ko novērtē tās smalko ziedu un smaržas dēļ, kas pastiprinās vakarā. Dabiski tā ir plaši izplatīta Dienvidaustrumeiropā un Rietumāzijā, bet agrīnajā modernajā periodā tā izplatījās dārzos dažādās valstīs. Tieši saldais aromāts, kas īpaši jūtams vakarā, noteica auga lietuviešu nosaukumu - naktssvece.
Viduslaikos un vēlākos periodos naktssveces audzēja klosteru un muižu dārzos. Augstie stublāji un bagātīgās purpursarkanās vai baltās ziedkopas padarīja tās ideāli piemērotas stādīšanai gar celiņiem, sienām vai puķu dobju malās. Smarža, kas izplatās vakarā, tika uzskatīta par vienu no šī auga lielākajām priekšrocībām, tāpēc naktssveces bieži stādīja dzīvojamo ēku tuvumā, zem logiem vai atpūtas vietās.
Muižu dārzos naktssvece bija iecienīta tās dabiskā izskata un vieglās izplatīšanās dēļ. Tā viegli pašizsēja, tāpēc laika gaitā veidoja smalki ziedošus laukumus starp citiem ziediem. Garākie stublāji piešķīra puķu dobēm maigumu un dabiskumu, īpaši, ja tos kombinēja ar peonijām, lilijām vai citiem daudzgadīgiem ziediem.
Ciematu stādaudzētavās smaržīgās naktssveces parasti auga mājas malās vai pie sienas, kur varēja augt garāki stublāji. Smalki krāsotie ziedi un vakara smarža radīja mājīgu, mierīgu lauku sētas vidi. Naktssvece nebija visizteiktākais zieds stādaudzētavā, taču tās vienkāršība un dabiskums piešķīra stādaudzētavām unikālu šarmu.
Pilsētu teritorijās naktssveces bija diezgan izplatītas. Tās ziedēja dzīvojamo ēku tuvumā, dārzos vai nelielās puķu dobēs. Tā kā augs viegli pielāgojas dažādiem apstākļiem un pats iesējas, naktssveces bieži auga vienā un tajā pašā vietā daudzus gadus.
Austrumu Aukštaitijā smaržīgā naktssvece bija viens no visbiežāk sastopamajiem tradicionālajiem stādaudzētavu ziediem. Tā bieži auga kopā ar citiem veciem augiem un dažreiz viena pati izplatījās gar žogiem vai stādaudzētavas malās. Vasaras vakaros tās smarža bieži izplatījās pa visu māju un kļuva par neatņemamu stādaudzētavas vides sastāvdaļu.
Mūsdienās smaržīgo naktssveci joprojām audzē dārzos un puķu dobēs, lai gan to bieži uzskata par vienkāršu, dabiski izplatīgu ziedu. Tomēr tradicionālajās stādaudzētavās to novērtē par vieglo, neuzbāzīgo izskatu, patīkamo vakara smaržu un spēju radīt vecu lauku māju mājīgumu.