Pelašķis ir sens un Eiropā jau sen pazīstams daudzgadīgs zieds, ko novērtē gan tā ārstniecisko īpašību, gan vieglā, ažūrā izskata dēļ. Šī suga dabiski ir plaši izplatīta daudzviet Eiropā – mitrākās pļavās, piekrastēs vai mežmalās. Tomēr tas jau sen ir nonācis dārzos un stādaudzētavās, kur to iemīļojuši mazo balto ziedu un dabiskā, pļavai līdzīgā izskata dēļ.
Pelašķis sākotnēji tika kultivēts klosteru dārzos kā ārstniecības augs. Tā nosaukums ir saistīts ar spēju izraisīt šķaudīšanu – sasmalcinātas auga daļas dažreiz tika izmantotas tautas medicīnā. Tāpat kā citiem pelašķiem, arī šim augam tika piedēvētas ārstnieciskas īpašības. Vēlāk, izplatoties dekoratīvo puķu dārzu kultūrai, sāka novērtēt tā smalko un skaisto izskatu.
Muižu dārzos pelašķi parasti audzēja puķu dobju malās vai starp košākām daudzgadīgām puķēm. Tās mazās baltās ziedkopas piešķīra kompozīcijām vieglumu un spilgtumu. Šīs īpašības dēļ pelašķi bieži kombinēja ar peonijām, ugunspuķēm, flokšiem vai citiem bagātīgāku krāsu ziediem.
Ciemu stādaudzētavās diezgan populāra bija arī pelašķis. Parasti tas auga stādaudzētavas malās vai starp citiem ziediem, kur varēja veidot vieglus pušķus, kas rotāti ar baltiem ziediem. Tā nepretenciozitāte un ilgais ziedēšanas periods nozīmēja, ka pelašķis bija labi piemērots tradicionālajām stādaudzētavām. Tā mazie ziedi piešķīra videi dabisku izskatu un atgādināja lauku un pļavu veģetāciju.
Pilsētu teritorijās pelašķi stādīja arī nelielās puķu dobēs pie mājām vai citās dekoratīvās vietās. Pateicoties tā smalkajiem baltajiem ziediem, to bieži izmantoja pušķos, kur to viegli varēja kombinēt ar citiem ziediem.
Austrumu Aukštaitijā pelašķis bija diezgan izplatīts zieds tradicionālajās stādaudzētavās. Tas bieži auga kopā ar citiem daudzgadīgiem ziediem un galu galā veidoja nelielus ziedošus plankumus stādaudzētavas malās. Tā vieglā izplatība un izturība ļāva šim augam viegli iesakņoties viensētās.
Mūsdienās pelašķi joprojām audzē dārzos un puķu dobēs. Lai gan to bieži uzskata par vienkāršu daudzgadīgu augu, tradicionālajās stādaudzētavās to augstu vērtē, jo tā spēj mīkstināt puķu dobju kompozīcijas un piešķirt tām dabisku, sakārtotu skaistumu.
