Zaļā rūta jau izsenis tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem un simboliskajiem augiem Lietuvas puķu dārzā. Lai gan mūsdienās daudziem tā galvenokārt saistās ar tautas paražām un kāzu tradīcijām, patiesībā rūta mūsu valstī ieradās kā ārstniecības un garšaugu. Tās dzimtene ir Vidusjūras reģions, kur tā auga Senās Grieķijas un Romas dārzos. No turienes rūta izplatījās visā Eiropā, īpaši klosteru dārzos, kur to novērtēja par spēcīgo smaržu un dziedinošajām īpašībām.
Viduslaikos rūta tika uzskatīta par vienu no svarīgākajiem ārstniecības augiem. To lietoja dažādu slimību ārstēšanai, un tika uzskatīts, ka tās smarža pasargā arī no slimībām un ļaunajiem gariem. Šo īpašību dēļ rūta bieži tika stādīta klosteru un muižu dārzu tuvumā. Caur šādiem dārziem augs galu galā nonāca zemnieku mājās. Lietuvā rūta, iespējams, sāka audzēt jau 15.–16. gadsimtā, kad līdz ar kristīgo kultūru izplatījās Rietumu dārzkopības tradīcijas.
Lauku mājās rūtas ātri ieguva īpašu simbolisku nozīmi. Tās kļuva par meitenes šķīstības, jaunības un tikumības simbolu. Šī iemesla dēļ rūtas parasti tika stādītas dārza visredzamākajā vietā – centrālās dobēs vai pie mājas logiem. Dažos apgabalos rūtām pat tika atvēlēta atsevišķa dobe. Šis augs bija tik cieši saistīts ar meiteņu dzīvi, ka rūtu dārzs bieži tika uzskatīts par neatņemamu meitenes pasaules sastāvdaļu.
Rūtām bija īpaši svarīga loma kāzu paražās. Tās tika izmantotas, lai pītu vainagus līgavai un līgavas māsām, rotātu līgavas drēbes, kāzu ratus un pat zirgus. Pēc kāzām līgavas rūtu vainags tika sadedzināts vai citādi iznīcināts, tādējādi simbolizējot viņas nevainības beigas un pāreju uz sievietes statusu. Šīs tradīcijas bija plaši izplatītas visā Lietuvā, bet īpaši izteiktas bija Aukštaitijā.
Rūa bija labi pazīstama arī muižu dārzos. Šeit to novērtēja ne tikai par tās ārstnieciskajām īpašībām, bet arī par īpatnējo izskatu un aromātu. Zilganzaļās lapas un spēcīgais aromāts to atšķīra no citiem stādaudzētavu augiem, tāpēc to dažreiz stādīja dekoratīvās puķu dobēs.
Pilsētās rūtas visbiežāk audzē dzīvojamo ēku tuvumā, mazākās stādaudzētavās vai kopā ar citiem ārstniecības augiem.
Austrumu Aukštaitijā rūtas tradīcija bija īpaši spēcīga. Vecajās mājās tā bieži auga līdzās citiem augiem ar simbolisku nozīmi, piemēram, dienlilijām vai lilijām. Pat 20. gadsimta otrajā pusē, kad tradicionālās stādaudzētavas sāka izzust, daudzās mājās rūtas joprojām tika koptas kā svarīga kultūras identitātes zīme. Mūsdienās tās joprojām tiek stādītas, lai atjaunotu veco stādaudzētavu vidi vai veicinātu lietuviešu tradīcijas.
Lai gan rūta nav īpaši grezns zieds, tās nozīme Lietuvas kultūrā ir izcila. Tā ir viena no nedaudzajām augu sugām, kas līdz pat mūsdienām saglabājusi savu simbolisko nozīmi un kļuvusi par sava veida tradicionālā Lietuvas puķu dārza simbolu. Mūsdienās rūta visbiežāk tiek stādīta atjaunotās vecās stādaudzētavās, etnogrāfiskās mājās vai kā simbolisks augs, kas atgādina Lietuvas tradīcijas.
